Pēdējās nedēļās Jūs (Valdis Dombrovskis) un Jūsu valdības ministri (kā arī Vienotība savā nule publiskotajā programmā) esat nākuši klajā ar vairākiem skaļiem, bet nepatiesiem vai pārspīlētiem apgalvojumiem. Šie apgalvojumi uz Jūsu iepriekšējās politiskās darbības fona iezīmē noslieci Latvijas sabiedrībai pirms vēlēšanām noklusēt neērtu patiesību, barot ar saldu apmānu un izvairīties no grūtiem lēmumiem, lai nozagtu vēlēšanu rezultātus.
Ja vēlies, lai pasaule mainītos - mainies pats. Šis Senekas teiciens lielā mērā attiecas arī uz mums. Tautas partijai ir nepieciešamas pārmaiņas. Kā lielai organizācijai tai ir jāatjaunojas. Apzinot savas veiksmes un neveiksmes. Izvērtējot to, kas padarīts un to, kas vēl stāv priekšā.
Viens no jautājumiem, kas jārisina iespējami drīzākā laikā, ir pārmaiņas Tautas partijas organizatoriskajā struktūrā. Dažādu iemeslu dēļ pēdējo gadu laikā mēs esam zaudējuši saikni ar saviem pamatiem – nodaļām reģionos. Mēs pārāk maz ieklausāmies savos cilvēkos pašvaldībās.
Līdz ar to gaidāmo pārmaiņu mērķim jābūt ciešāku saišu nodibināšanai, vai drīzāk atjaunošanai ar reģioniem. Mūsu partijas līderiem pašvaldībās. Katrs no viņiem ir labs saimnieks savā pilsētā vai novadā, iedzīvotāju cienīts un mīlēts politiķis.
Mums ir jāstrādā pie tā, lai šo potenciālu izmantotu Tautas partijas kopīgo mērķu sasniegšanai. Esmu pārliecināts, ka aktīvāka vietējo līderu iesaistīšana Tautas partijas darbā, izveidojot reģionu padomi pie partijas valdes, ir īstais ceļš. Tas ļaus Tautas partijai konsolidēt to kompetenci, kas ir katrā no mums, un izmantot to.
Šī kompetence būs īpaši svarīga, lai Tautas partija varētu formulēt skaidrus mērķus un uzņemt kursu to īstenošanai. Īpaši laikā, kad sabiedrība sagaida noteiktu rīcību, meklē līderus, kas valsti izvedīs no krīzes un nostādīs uz attīstības ceļa, mēs kā partija nedrīkstam palikt malā vai bezgalīgi atbalstīt citu neveiklos un haotiskos mēģinājumus rīkoties.
Vēlos vēlreiz atgādināt Tautas partijas manifestā „Mēs mīlam šo valsti” rakstīto: Valstij ir vajadzīga apstiprinoša rīcība, pozitīva programma un varoša valsts vara, nevis ļengana, ļumīga ļerpata. Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd šis uzstādījums ir svarīgāks nekā jebkad iepriekš.
Kopš pašiem pirmsākumiem Tautas partiju raksturoja stingrība, prasīgums un enerģiska rīcība. Šīs īpašības novērtēja mūsu atbalstītāji, īpaši uzņēmīgākā un rīcībspējīgākā sabiedrības daļa. Šobrīd Tautas partijas galvenais uzdevums ir atjaunot pārliecību par saviem spēkiem un to var panākt tikai ar konkrētiem darbiem. Ar savu uzstādījumu un solījumu īstenošanu. Mēs to spējam. Mēs esam to pierādījuši iepriekš.
Šis gads Latvijā ir pagājis plaši diskutējot par reformām, lai gan reāls darbs šajā virzienā nav noticis. Nevis skaidri uzstādījumi un konkrēts galarezultāts, izvērtējot iedzīvotāju vajadzības, bet „apcirpts” finansējums ir bijis vadmotīvs pārmaiņām valsts pārvaldē.
Tādējādi esam nonākuši pie vēl centralizētākas valsts pārvaldes, pie tā, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem valsts pakalpojumi kļuvuši vēl nepieejamāki. Cenšoties izdzīvot samazināta budžeta apstākļos, valsts iestādes masveidā likvidē reģionālās struktūrvienības, kā astoņkājis savelkot savus taustekļus.
Savukārt reformas pašā centrā nav notikušas un netiek arī plānotas. Nedomāju, ka darbinieku skaita samazināšana, saglabājot pašas iestādes, ir uzskatāma par jelkāda veida reformu. Turklāt, kas ir īpaši svarīgi, diskusijas par valsts pārvaldes optimizāciju, tiek organizētas, nevis izvērtējot to, kādi pakalpojumi ir svarīgi iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet gan raugoties no funkciju aspekta. Vienvārd sakot – process ir ačgārns pašos pamatos.
Jau uzsākot diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, es nācu klajā ar priekšlikumiem par nepieciešamajām reformām valsts pārvaldes sistēmā, lai novērstu vienkāršotu mehānisku izdevumu samazināšanu. Tā vietā, lai diskutētu pēc būtības, mūsu partneri nespēja paraudzīties tālāk piedāvājumu attiecībā uz ministriju skaitu.
Joprojām esmu pārliecināts, ka īpaši krīzes laikā nepieciešams valsts pārvaldi pārveidot tā, lai tā darbotos ātri, efektīvi un saskaņoti. Šobrīd katra ministrija savu nozari uztver kā savu karaļvalsti, nedomājot par to, kas notiek aiz tās robežām. Notiek nevis saskaņota rīcība, bet katrs rosās savā lauciņā. Par to liecina kaut vai neskaitāmie plāni, koncepcijas un citi dokumenti, kas sarakstīti krīzes pārvarēšanai. Līdz ko ir mēģinājums apvienot tos vienā, saskaņotā plānā ar konkrētiem uzdevumiem, ir milzīga pretestība, kas procesu tikai paildzina un nenoved pie rezultāta.
Tas nostiprina manu uzskatu, ka valsts pārvaldes strukturālās reformas ir jāīsteno nevis katras ministrijas ietvaros, bet integrēti.
Atbildība un uzticība – tie ir principi, uz kuriem jābalstās reformai. Ir jāmaina līdzšinējā centralizētā domāšana un pieeja, kas, kā redzams, valsts izaugsmei nav devusi gaidītos rezultātus. Tās vietā es piedāvāju ministriju centrālajos aparātos saglabāt tikai nozaru politikas veidošanas un uzraudzības funkcijas, maksimāli nododot politiku īstenošanu un valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu reģionālajam valsts pārvaldes līmenim, pašvaldībām un arī privātajam sektoram.
Jau kopš stāšanās ministra amatā, aicināju nopietni diskutēt par reģionu nostiprināšanu, esmu devis priekšlikumus kā to izdarīt. Iespējams, ka tieši tāpēc, ka mēs partijā iekšēji neesam bijuši tik drosmīgi un izšķīrušies par pārvaldes decentralizāciju un lielāku uzticēšanos reģioniem, neesam arī ieguvuši sev politiskos partnerus, un visi kopā neesam sabiedrībai devuši īstās atbildes uz tādiem sāpīgiem jautājumiem kā mazo skolu izzušana, pasta nodaļu slēgšana, nesakārtots ceļu tīkls, kas kopumā noved pie tā, ka cilvēki no reģioniem aizbrauc.
Viens solis pareizajā virzienā ir sperts, šogad pēc smagām un ilgstošām diskusijām pabeidzot administratīvi teritoriālo reformu. Uzskatu, ka novadu izveidošana ir kaut nedaudz ļāvusi saglabāt mazās skolas reģionos, jo, saglabājoties nelieliem pagastiem, tiem pie samazināta finansējuma uzturēt savu skolu būtu vienkārši neiespējami. Bet naizmirsīsim, ka arī no šīs reformas baidījās ne tikai mūsu politiskie konkurenti, bet arī mūsu pašu cilvēki. Bet paies laiks un viss nostāsies savās vietās.
Protams, ka diskusija par valsts pārvaldes decentralizēšanu un reģionu lomas nostiprināšanu nav viegla. Tā prasa jaunu domāšanu un jau pieminētās uzticēšanās trūkums, noved pie neskaitāmiem iebildumiem, bažām jeb vienkārši bailēm. Centrā ir bažas ir par to, vai reģioni spēs tikt galā ar jauniem uzdevumiem, vai tas neprasīs lielus līdzekļus un galu galā – kas tad īsti notiks ar valsts varu.
Esmu pārliecināts, ka šīm bažām nav pamata. Reģionos, kur pārvalde ir blakus saviem iedzīvotājiem, kur saikne ar iedzīvotājiem ir daudz ciešāka, pakalpojumi būs pieejamāki un arī kvalitatīvāki. Tāpat, ja runā par izmaksām – aprēķini liecina, ka, apvienot ministriju reģionālās institūcijas un izslēdzot funkciju dublēšanos, kopējos pārvaldes izdevumus var samazināt par 25-30%.
Necietīs arī valsts vara. Tieši otrādi – valsts pārvalde varēs vairāk koncentrēties stratēģiskām lietām, valsts attīstības plānošanu un Latvijas konkurētspējas veicināšanu globālā mērogā.
Vienlaicīgi jāatzīst, ka reģionus spēj izveidot tikai spēcīga valsts vara, kas prot nospraust mērķus, spēj tos izskaidrot sabiedrībai un spēj tos arī realizēt. Bet stiprai valsts varai ir vajadzīgas spēcīgas partijas – tieši tādēļ šodien jāmainās mums pašiem, mūsu partijai, lai šīs trīs lietas varētu izdarīt – vienoties par mērķiem, izskaidrot tos sabiedrībai un arī sasniegt.
Es aicinu nebaidīties no reformām ne pašā partijā, ne valstī, aicinu uzticēties reģionu politiķiem tāpat kā mēs uzticamies sev. Sāksim ar sevi, ar savu partiju, tad arī būsim spējīgi mainīt mūsu valsti!
Šodien
Renārs, Valters
Nedēļas citāts
Māris Kučinskis: "TP darbs opozīcijā ir ražīgāks nekā valdībā."
