Pēdējās nedēļās Jūs (Valdis Dombrovskis) un Jūsu valdības ministri (kā arī Vienotība savā nule publiskotajā programmā) esat nākuši klajā ar vairākiem skaļiem, bet nepatiesiem vai pārspīlētiem apgalvojumiem. Šie apgalvojumi uz Jūsu iepriekšējās politiskās darbības fona iezīmē noslieci Latvijas sabiedrībai pirms vēlēšanām noklusēt neērtu patiesību, barot ar saldu apmānu un izvairīties no grūtiem lēmumiem, lai nozagtu vēlēšanu rezultātus.
Labrīt, dārgie domubiedri! Kongresa viesi un žurnālisti! Dāmas un kungi!
Ar lepnumu un gandarījumu es sveicu kongresa delegātus un visus partijas biedrus šajā mums tik nozīmīgajā dienā. Latvija piedzīvo izšķirīgu pārmaiņu laiku, un patlaban ir nepieciešams katras nodaļas un katra Tautas partijas biedra būtisks ieguldījums nācijas kopējās nākotnes veidošanā. Atbildība par tautu un valsti pieprasa no mums arvien jaunus izšķirīgus lēmumus, drošu rīcību, tos īstenojot, un tiešu valodu, pārliecinot sabiedrību. Es zinu, ka tas ir Tautas partijas spēkos, zinu, ka mēs to paveiksim.
Es pateicos jums par pagodinājumu, pirms gada uzticot man Tautas partijas priekšsēdētāja pienākumus. Ceru, ka esmu jūsu uzticību attaisnojis. Savā postenī es vienmēr rīkojos un izteicos tā, lai šajā sarežģītajā laikā precīzi īstenotu partijas nostāju un pārliecinātu par tās pareizību arī mūsu politiskos partnerus. Koalīcijas kolēģi droši vien vēlējās no manis sagaidīt vairāk diplomātijas un pretimnākšanas, bet diemžēl laiks ir pārāk skarbs, un tas pieprasa skarbumu no mums. Vienmēr savā darbā esmu jutis partijas atbalstu kā stingru pamatu zem kājām, tāpēc man nevajadzēja šaubīties, laipot, liekuļot, par kaut klusēt mīļā miera labad.
Šo gadu, ko nostrādāju kā partijas priekšsēdētājs, sev un ikvienam partijas biedram viņa politiskajā "izdienā" droši varu ieskaitīt vismaz par diviem. No pērnā gada oktobra nācās piedzīvot vairākas smagas krīzes. Viss sākās ar "Parex" bankas pārņemšanu valsts īpašumā. Toreiz ugunsdzēšanas režīmā pieņemtie lēmumi tagad raisa dažādas spekulācijas un apvainojumus, bet nopietni ekonomikas eksperti atzīst, ka kredītiestādes krahs izraisītu "domino efektu" banku nozarē, sabiedrības paniku. Atcerēsimies, ka tolaik pietika kādam nošķaudīties, lai cilvēki mestos uz valūtas maiņas punktiem. Histēriskais noskaņojums, ko toreizējie valdības oponenti bezatbildīgi uzkurināja līdz naidam pret demokrātisku varu, diemžēl izlādējās 13. janvāra vandālisma eksplozijā Vecrīgā.
Pēc tam jau skarbi notikumi nāca blīvā virtenē, kļūstot gluži vai par politisku rutīnu: Ivara Godmaņa valdības krišana, dubultas vēlēšanas, valsts maksātnespējas draudi, nepārtrauktās problēmas ar šā gada un nākamo budžetu, valsts izdevumu samazināšanas izraisītais sociālās spriedzes pieaugums. Šis noteikti ir pats grūtākais laiks, ko esam kopā piedzīvojuši. Piespiedu bezdarbība opozīcijā, kurā mēs atradāmies 7. vai 8. Saeimas sākumā un kas toreiz bija nopietns pārbaudījums Tautas partijai, tagad šķiet tīrā medusmaize. Toreiz lielāko tiesu piedzīvojām tikai politiskas problēmas. Šodien mums ir jāpiedzīvo, ka valsti novājina tautas ieslīgšana nabadzībā un arvien pieaugošā bezspēcības apziņa pilsoņos. Turklāt Tautas partija kā valdošās koalīcijas partneris ir par to līdzatbildīga. Es kā Valda Dombrovska valdības ministrs esmu par to tieši atbildīgs, un sabiedrībai ir dziļi vienalga, cik bieži esmu palicis kabineta kolēģu neuzklausīts, nesaprasts vai ignorēts. Mēs, Tautas partijas valde, Saeimas deputāti un partijas deleģētie ministri, cenšamies rosināt valdību rīkoties nekavējoties un enerģiski, lai pārvarētu krīzes padziļināšanos, bet nereti jūtamies kā ar sasietām rokām, atduroties pret koalīcijas partneru pārmērīgu piesardzību, diemžēl reizēm arī nepamatotām aizdomām un augstprātību.
Mēs, Tautas partija, vienmēr bijām un joprojām esam gatavi pielietot spēcīgas zāles Latvijas politisko un ekonomisko problēmu novēršanā. Es pats virzīju partijas piedāvājumu rīkot Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas. Tādā veidā tiktu izgaisināta sabiedrībā uzkurinātā neuzticība likumdevējam. Pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns izstrādāja efektīvu valsts pārvaldes samazināšanas plānu. Kā vienā, tā otrā gadījumā viss atdūrās pret koalīcijas partneru izbīli un atklātu vēlmi saglabāt status quo.
Mēs nevairījāmies no ekstrēmām metodēm, kad to pielietojums bija neizbēgams. Tautas partija uzņēmās nepateicīgo uzdevumu gāzt Ivara Godmaņa valdību. Tā bija zaudējusi jebkādu iespēju īstenot neizbēgamos šā gada valsts budžeta grozījumus. Sākās nožēlojama turēšanās pie krēsliem, un kādam ieilgušais farss bija jāizbeidz.
Tautas partija spēlēja izšķirošu lomu Valda Dombrovska valdības izveidē, un tāpēc mūsu lojalitāte premjeram ir apzināti nelokāma. Mēs neesam tie, kuri šūpos laivu. Mēs protam nacionālo interešu vārdā pieciest nekoleģialitāti, aizdomas un pat nepelnītas rupjības. Kad priekšvēlēšanu kampaņas interesēs tika novilcināti nežēlīgie budžeta grozījumi, kas paredzēja pensiju samazināšanu, mani sauca par meli. Es joprojām sēžu pie viena galda ar saviem apsaukātājiem, jo valsts stabilitāte patlaban ir svarīgāka par manu aizvainojumu.
Mēs būsim lojāli Valdim Dombrovskim tik ilgi, kamēr vien mums to ļaus pats premjers, viņa partija vai tās saistības pret saviem jaunajiem sabiedrotajiem. Katram koalīcijas partnerim ir jātiek skaidrībā pašam ar sevi, kādus politiskos mērķus tas vēlas sasniegt un kādi sabiedrotie te var palīdzēt.
Tomēr mūsu uzticība nav nekritiska, un mēs nevairīsimies principiāli rīkoties, lai panāktu valstiski atbildīgas politikas īstenošanu. Kad Tautas partija draudēja neparakstīt memorandu ar SVF, mēs panācām, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs laikus sāk darbu pie šāgada budžeta veidošanas.
Arī turpmāk neslēpsim ideoloģiskas pretenzijas pret premjera partiju, kas sakās, tāpat kā mēs, īstenojam konservatīvu politiku. Bet tie jau vairs nav nekādi nodokļi, ko savos priekšlikumos piedāvā Finanšu ministrija! Tie drīzāk ir feodāli mesli vai kontribūcija, ar ko tiek aplikti iedzīvotāji un Latvijas bizness, nevis konservatīva ekonomiskā politika.
Mēs diemžēl redzam, ka Ministru prezidentam un viņa partijai nav Latvijas nāciju pārliecinoša un to rosinoša piedāvājuma izejai no saimnieciskās krīzes. Vēl vairāk – mēs neesam jutuši kolēģos ne politisku gribu šādu piedāvājumu radīt, ne pat nožēlas atblāzmu par savu nevarību. Tieši šāda ietiepīga nostāja sabiedrībā uzjunda šaubas par valdības tālāko rīcībspēju. Diemžēl Tautas partijai patlaban nav dota iespēja tieši ietekmēt valsts saimniecisko kursu, tādēļ mūsu apņēmību veidot uzņēmējdarbību veicinošu politiku varam apliecināt tikai ar asu retoriku – un ar jauniem konfliktiem koalīcijā.
Mēs nebaidāmies no atbildīgas rīcības, kaut tā īstermiņā var apdraudēt Tautas partijas popularitāti. Esam pabeiguši novadu reformu. Mūsu konkurenti cerēja, ka tā kļūs par partijas politisko kapu pašvaldību vēlēšanās. Viņiem nācās vilties. Tautas partija ir uzņēmusies atbildību par veselības aprūpes sistēmas reformu, un zinām, ka arī te diez vai iemantosim tautas mīlestību. Iepriekšējais ministrs Ivars Eglītis nozares finansējumu varēja nosargāt tikai atklātā konfrontācijā ar Ministru prezidentu un atkāpjoties no amata. Man jāatzīst, ka pelnīti ir kolēģa pārmetumi par partijas savlaicīgi nesniegto atbalstu, bijām pārāk koncentrējusies citās nozarēs. Viņa apņēmīgā pēctece Baiba Rozentāle no šādas partijas kļūdas tiek pasargāta.
Visumā veiksmīgajās pašvaldību vēlēšanās skarba disonanse bija mūsu zaudējums Rīgā. Konkurentiem izdevās vēlētājus intriģēt ar tīri mākslīgu intrigu vai etniskām spekulācijām. Šajā dominējošajā scenārijā mēs neiekļāvāmies ar savu reālistisko un saimniecisko piedāvājumu. Jāteic, ka patlaban toreizējās kaislības ir izgaisušas, un tāpēc mūsu Saeimas kampaņā, plānojot darbu galvaspilsētā, nevajadzētu ieciklēties uz šo neveiksmi un uz apstākļiem, kas to radīja.
Partija nevar pārdzīvot šo laiku bez zaudējumiem un projām gājējiem. Patiesībā droši vien būtu dīvaini, ja tā nenotiktu. Mūsu Saeimas frakcija ir sarukusi, jo diemžēl pret partiju demonstratīvi nostājās parlamentārā darba veterāni, kolēģu cienīti cilvēki, kuri mūsu vidū bija no pirmajām dienām. Iespējams, viņiem tiešām bija radušās nepārvaramas idejiskās pretrunas, bet varbūt tomēr noteicošais bija politiskās izdzīvošanas instinkts. Laiks to rādīs.
Kā partijas priekšsēdētājs es vienmēr centos godprātīgi uzklausīt, apkopot un likt lietā Saeimas frakcijā un partijas nodaļās radušās idejas. Centos uztvert cilvēkos valdošos noskaņojumus, mudināju ikvienu partijas biedru aktīvi paust savu nostāju. Šīs dedzīgās un dziļās sarunas man ļoti palīdzēja, un tās saliedēja partiju, palīdzēja spītēt vispārējai krīzei. Tautas partijā vienmēr bija un arī turpmāk būs spēcīga iekšējā demokrātija un spraigas diskusijas, kurās saduras dažādi viedokļi. Taču uzskatu un priekšlikumu daudzveidība ir bezjēdzīga, ja tā nerada vienotus lēmumus un disciplinētu rīcību.
Mūsu politiskie konkurenti un masu mediji mēdz atsaukties uz Saeimas frakcijas taktiku operatīvi nomainīt amatpersonas – apzināti maldīgi to iztulkot kā grupējumu cīņas. Šādas kadru pārmaiņas netiek veiktas, lai kādu sodītu vai atstumtu. Tās nenozīmē, ka kāds politiķis nav bijis kompetents vai rīkojies patvaļīgi. Kaut iespējams, kāds tādēļ jūtas nepelnīti cietis vai ļaujas sev to iegalvot. Šīs rokādes vadībā nosaka politiskā loģika, valdes un frakcijas deputātu koleģiāls lēmums. Gluži tāpat kā sportā – to, kuram sēdēt uz rezervistu soliņa, kuram iet laukumā, nosaka komandas kopējie mērķi. Partijā ir daudz spējīgu cilvēku, mūsu „rezervistu soliņš” ir ļoti garš, un tas padara izvēli grūtāku, palielina iekšējo konkurenci un emocionālu berzi. Tomēr vienlaikus partijai ir jādomā par "jaunām asinīm", jādod spējīgiem cilvēkiem debitēt nacionālajā politikā. Tas diemžēl lielā mērā ir nodrošināms uz mūsu, partijas veterānu, rēķina. Gatavojoties izšķirošām politiskām cīņām, partija nevarēs iztikt bez principiālas personāliju revīzijas. Var gadīties, ka daudziem no mums ar agrākajiem nopelniem un pieredzi būs par maz, lai pierādītu savu varēšanu un kompetenci šodienas apstākļos. Ceru, ka mūsu vēlme gūt kopēju uzvaru būs spēcīgāka par personisku aizvainojumu.
Galvenais politiskais jautājums, uz ko partijai jāfokusē savs darbs, ir Latvijas nacionālās pašcieņas stiprināšana. Mēs zinām, ka tā nav panākama ar demonstratīvu konfrontāciju, ar bērnišķīgu nepaklausību Eiropas Komisijai vai Starptautiskajam valūtas fondam. Jo tad pēc īsa eiforijas mirkļa nāk jaunas problēmas un lielāks izmisums. Ja paši to piemirsīsim, gan ārlietu ministrs sauks mūs pie kārtības. Valstij, skaidri apzinoties tagadējās kredītsaistības un vienlaikus tām spītējot, ir jārada sava dienaskārtība. Mums jāapkopo spēki, jārada jauni tautsaimniecības resursi. Kredīti un to procenti būs jāatmaksā, necerēsim, ka tie tiks norakstīti, un nekāda vaimanāšana te nepalīdzēs. Nacionālā stratēģija ir skaidra – ātrāk jātiek vaļā no parādu jūga. Tas nozīmē no nekā radīt sev jaunu ekonomiku, lēcienveidīgu eksportu. Lai mūs iedvesmo Somijas paraugs, kas nekautrējas atzīt, ka par stimulu industrijas attīstībai kļuva pienākums pēc kara maksāt reparācijas padomju uzvarētājiem.
Šī būs barga ziema, un jūsu pienākums ir savās pilsētās un novados organizēt palīdzību tiem cilvēkiem, kurus nomāc trūkums. Un ne tikai Adventes laikā. Šim nolūkam efektīvi jāizmanto visi pašvaldībām pieejamie resursi. Rosiniet vietējos uzņēmējus iesaistīties labdarībā, koordinējiet savu darbu ar draudzēm, labdarības organizācijām, iedzīvotāju apvienībām, lai apzinātu ikvienu, kam vajadzīga palīdzība un uzmundrinājums.
Tautas partijas nākotne, tās pozīciju noturība valdībā un panākumi nākamā gada Saeimas vēlēšanās vislielākajā mērā ir atkarīgi no mūsu nodaļu veiktā darba, no mūsu pārstāvjiem pašvaldībās, no viņu praktiskās rīcības. Esmu gandarīts, ka atrisinās problēma, kas partijā uzrādījās pērnruden, pēc tagadējās valdes ievēlēšanas, un tiks nodrošināta plašāka nodaļu pārstāvniecības ietekme uz partijas nacionālā mēroga politikas veidošanu.
Politiskie partneri un reizē konkurenti, daļu no kuriem skurbina savi formālie panākumi galvaspilsētas vēlēšanās, jau piesaka mūs, Tautas partiju, kā savus pretiniekus Saeimas vēlēšanās. Savukārt mēs ne ar vienu cīkstēties netaisāmies. Īpaši tāpēc, ka visas kaujas neizbēgami nolaižas līdz tukšas retorikas līmenim, oponentiem putrojot savu bezdarbību ar nacionālu stāju. Protams, mums ir jārēķinās, ka turpmāk arvien uzstājīgāki kļūs konkurentu mēģinājumi Tautas partiju aizvākt no Latvijas politikas skatuves. Katrs vēlas, lai viņam uz tās būtu vairāk vietas. Taču mūsu projām stūmēji kļūdās, domādami, ka Tautas partija ir tikai neliels cilvēku skaits valdībā un Saeimā. Viņi nevar aizvākt jūs, kas te esat sapulcējušies, un tos, kurus šodien pārstāvat. Stūmēji tikai samocīs savas rociņas, iedzīvosies brukā. Jūs esat spēks, ko nevar uzveikt. Ar jūsu atbalstu mēs Saeimā un valdībā varam rīkoties tā, kā to prasa nācijas intereses – un turpināsim to darīt!
Šodien es nolieku amata pilnvaras, jo tieši tāda ir jūsu pārliecinoši paustā griba – redzēt partijas vadībā tās dibinātāju, spēcīgu un iedvesmojošu līderi. Gluži tāpat savas partijas gribai pakļaujas cilvēks, kurš nāks manā vietā. Es pieņemu jūsu izteikto vēlmi bez jebkāda aizvainojuma, jo tā ir arī mana personiskā pārliecība: šāda izšķiršanās ir pareiza un neatliekama. Kā jau esmu teicis, šis tiešām nav juristu laiks. Gan jau Dievs dos, reiz arī tāds pienāks Latvijas politikā, un atkal varēsim Saeimas sēdēs aizrautīgi strīdēties par juridiskā procesa finesēm un tiesnešu mantiju garumu. Mūsu sabiedrībai šobrīd ir vajadzīgs valstsvīrs ar skaidru tautsaimniecisku redzējumu un suģestējošu spēju mobilizēt nāciju Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Pilsoņi vēlas redzēt politikā darbojamies cilvēkus, kuru vārdi saskan ar darbiem, un kas tiešām spēj uzņemties atbildību par savu tautu un valsti. Tādus, kas neslēpjas no savas rīcības sekām aiz instrukciju paragrāfiem, līgumiem, aiz ļaunajiem ārvalstu bubuļiem. Tāpēc es šodien savā, partijas valdes un mūsu nodaļu vārdā izvirzu kongresa delegātu balsojumam Andra Šķēles kandidatūru Tautas partijas priekšsēdētāju amatam.
Andra Šķēles piekrišana atgriezties partijas vadībā daudziem no mums rada neslēptu atvieglojuma sajūtu. Dažiem droši vien arī kaut ko līdzīgu eiforijai. Ceru, ka tā gan drīz beigsies, jo viņš nenāk strādāt mūsu vietā. Runājot sportiskās līdzībās, arī komandās sajūsma, ka pie tās ir atgriezies treneris, kurš kaldina spožas uzvaras, nereti nomainās ar ņurdēšanu par to, ka treniņos palielinās slodze vai kādai laukuma "zvaigznei" netiek agrākās privilēģijas.
Nav manā dabā liekuļot, tāpēc atzīšos, ka šodien stājos jūsu priekšā arī ar patiesa atvieglojuma sajūtu. Gluži kā lietū izmircis sargkareivis, kas beidzot tālumā dzird pa dubļiem šurp brienam savu nomainītāju. Tiesa, nekāda laiskošanās sardzes telpā ar sakurinātu krāsni un karstu tēju mani negaida. Mans darbs valdībā un partijā turpinās. Tepat vien es būšu, kopā ar jums.
Vēlreiz pateicos par uzticību un atbalstu, ko sajutu visa šī politiski vētrainā gada garumā. Paldies par to, ko padarījām kopā, un paldies par visu to, ko mēs vēl paveiksim! Lai ražens ir mūsu darbs Latvijas tautas labā!
Šodien
Renārs, Valters
Nedēļas citāts
Māris Kučinskis: "TP darbs opozīcijā ir ražīgāks nekā valdībā."
