|
Trešdiena, 10 Marts 2010 12:00 |
Pārlasot publicētu Dombrovska atskatu uz viņa valdības gada laikā paveikto, mani pārņem divējādas sajūtas. Reizē smiekli un izmisums. Smiekli par atskatā sarakstītajām muļķībām. Izmisums par to, ka tas notiek ar mūsu valsti. Turklāt pats premjers publiskā telpā aicina valdību nenodarboties ar demagoģiju.
Kā lielāko savu valdības veikumu Dombrovskis uzsver valsts izvešanu no maksātnespējas stāvokļa. Laikam viņš neatceras, ka 2008.gada decembrī mierīgi vadīja savas dienas Eiropas Parlamentā laikā, kad Godmaņa valdība ar ministriem apstiprināja 2009.gada krīzes budžetu. Viņš valdību sāka vadīt tikai pēc tam.
Šajā atskaitē Dombrovskis apgalvo, ka zemākais krīzes punkts ir pārvarēts. Tad jājautā, kas tie bija par zemākajiem krīzes punktiem, kurus pirms tam minēja Repše un Kampars? Vai tie bija kādi citi zemākie punkti vai cita krīze? Nesaprotu! Varbūt premjera kungs grib, lai mēs noticam, ka krīzi ir iespējams pārvarēt vairākas reizes. Varbūt...
Tiek runāts arī par stabilizāciju. Īpaši izcelta ir mazumtirdzniecība. Varu atklāt brīnumu, ka tā ir tikai šķietama stabilizācija, jo uzņēmumi ir veikuši optimizāciju un optimizējuši cilvēku skaitu savās kompānijās. Līdz ar to, iedzīvotāju slānis ar noteiktu pirktspēju tuvākā laikā strauji nemainīsies. Un līdz ar to - būs šķietamā stabilizācija mazumtirdzniecībā. Bet tikai līdz nākamajam samazinājumam, kurš visticamāk būs pēc vēlēšanām, kad tiks atzīts – tik grezni mēs dzīvot vairs nevaram! Šāds scenārijs nostrādāja jau pirms pašvaldību vēlēšanām, nostrādās arī šoreiz!
Nav aizmirsts arī palielīties par budžeta konsolidācijas veikšanu. Te nu varu piekrist – budžeta konsolidācija tiešām ir veikta. Jā, arī pēc plāna. Tikai nezinu nevienu, kurš apgalvotu, ka šis plāns ir bijis patiešām labs. Arī ievērojamas strukturālas reformas ar ministriju skaita samazināšanu nav veiktas.
Atskaitē ir mēģināts arī uzskaitīt kādus ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Pieminētas vairākas nozares. Arī māju energoefektivitātes paaugstināšana minēta kā būvniecības sektoru stimulējoša. Tikai ar nožēlu jāsecina, ka Kampara padomnieks Klāvs Olšteins vienā no LNT 900 sekunžu raidījumiem meloja, pat nosaucot niecīgo renovēto māju skaitu - desmit. Šādi realizēti projekti ir tikai divi. Un šo saukt par ekonomikas sildīšanu nebūtu īsti prātīga vīru runa.
Par eksporta stimulēšanu labāk pavaicāt uzņēmēju viedokli. Politiski runāt ir viens, bet pat lielākā piena savācēja uzņēmuma Latgalē Preiļu siers vadītājs norāda, ka tā arī nekādu reālu un taustāmu labumu nav izjutis. Un viņš nav vienīgais uzņēmējs, kurš izsaka šādus apgalvojumus.
Sociālās aptaujās kā problēma Nr.1 tiek minēts esošais bezdarbs. Tas joprojām nemitīgi palielinās, un oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits tūlīt pārsniegs 200 000! Dombrovska valdības laikā bezdarbnieku skaits ir dubultojies, bet premjers joprojām nesaskata to kā pietiekamu faktoru, lai vismaz pieminētu savā pārskatā, kurš izskanēja publiskajā telpā! Tas liecina par vēlmi izvairīties no problēmām, nevis tieši tās uzlūkot sejā. Un tā nav labākā īpašība cilvēkam, kurš sēž premjerministra krēslā.
Kopējā premjera rīcība arī nevairo manu uzticību lata stabilitātei. Pretēji apliecinājumiem, ka nepieciešams nodrošināt lata stabilitāti, valstiskā līmenī tiek apliecināta arī neuzticība tam - izsniedzot studiju kredītus eiro.
Kā medusmaize manām ausīm šķiet Dombrovska kunga runāšana par tūrismu un tā veicināšanu. Vislabākais piemērs tūrisma veicināšanai ir Islande, kurā ir ievērojami palielinājušies ienākumi tieši ar tūrismu saistītajās nozarēs. Tas tika panākts nosakot samērīgu nodokļu slogu ar tūrismu saistītajām nozarēm, kā arī veicot valsts mēroga reklāmas kampaņu. Latvijā ir iets pretējais ceļš. Un pretēji apgalvotajam arī iezīmējas tūrisma nozari raksturojošās līknes.
Nobeigumā atliek secināt tikai vienu - šī atskaite ir tikai atrakstīšanās un tukšu salmu kulšana. Ir redzams, ka pašlaik Latvijā tiek realizēta stingra SVF ieteikta politika, kuras pamatā ir tikai viena doma – nogaidīšana. Nogaidīšana, kad uzņēmēji šo valsti izvilks no krīzes. Būtu jau tomēr pieklājīgāk no premjera puses, ja viņš ne tikai nogaidītu un izteiktu spriedelējumus, bet ar noteiktām politiskajām nostādnēm atbalstītu uzņēmēju centienus.
Klāvs Vītiņš
TPJO valdes loceklis |
