|
Apstiprināti: 1998.gada 2.maijā
Tautas partijas dibināšanas kongresā.
Grozījumi: Tautas partijas 12. kongresā
2009.gada 30.novembrī;
1. nodaļa
Goda tiesas funkcijas un pienākumi
1. Goda tiesai ir šādas funkcijas:
1) izskatīt konfliktsituācijas un izvērtēt atsevišķu partijas biedru neētisku un amorālu rīcību;
2) pēc konfliktsituācijas izvērtēšanas izteikt aizrādījumu vai rakstveida brīdinājumu;
3) Ierosināt valdei izskatīt jautājumu par partijas biedra izslēgšanu;
4) Piedalīties valdes sēdēs, izskatot jautājumu par partijas biedra izslēgšanu.
2. Goda tiesai ir šādi pienākumi:
1) izskatīt partijas biedru un partijas nodaļu Ētikas komisiju rakstveida iesniegumus par konfliktsituācijām un partijas biedru neētisku vai amorālu rīcību;
2) informēt partijas valdi, kā arī konkrētā iesnieguma autoru par Goda tiesas lēmumu.
2. nodaļa
Goda tiesas darba organizācija
3. Goda tiesas priekšsēdētājs vada tiesas sēdes un organizē tiesas darbu.
4. Goda tiesa (turpmāk – tiesa) sanāk pēc vajadzības un tās sēdes tiek noturētas partijas biroja telpās. Tiesa var noturēt sēdes arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
5. Tiesa ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās visi Goda tiesas locekļi.
6. Tiesa lietas izskata pamatojoties uz vispārējiem tiesību principiem.
7. Tiesa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Goda tiesas lēmums nav pārsūdzams.
8. Tiesas sēžu protokoli un lēmumi tiek uzglabāti pastāvīgi.
3. nodaļa
Lietu izskatīšanas kārtība
9. Partijas biedram, kas vēlas griezties tiesā, pieteikums par lietas ierosināšanu jāiesniedz Tautas partijas sekretariātā personīgi vai nosūtot pa pastu. Nav uzskatāms par pietiekamu dokuments, ko iesniedz persona, kas nav Tautas partijas biedrs.
10. Sekretariāts pieteikumu par lietas ierosināšanu nodod Goda tiesas priekšsēdētājam trīs dienu laikā.
11. Saņemot iesniegumu, Goda tiesas priekšsēdētājs desmit dienu laikā sasauc tiesas sēdi, kurā lemj par lietas ierosināšanu un lietas izskatīšanas laiku vai atteikšanos ierosināt lietu.
12. Goda tiesas locekļiem ir tiesības ierosināt lietu pēc savas iniciatīvas.
13. Katram tiesas loceklim ir tiesības iepazīties ar pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem.
14. Izskatot pieteikumu, tiesa var uzaicināt pieteicēju noteiktā termiņā mutvārdos vai rakstveidā sniegt papildus paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Lēmumu paraksta visi tiesas locekļi.
15. Lēmumā par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu norāda:
1) lēmuma pieņemšanas laiku;
2) pieteikumu, kas izskatīts;
3) tiesas nolēmumu;
4) to, ka lēmums nav pārsūdzams.
16. Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, tiesa septiņu dienu laikā:
1) nosūta pieteicējam tiesas lēmuma norakstu;
2) nosūta partijas biedram, kura lieta tiks izskatīta, lēmuma norakstu un informē to par termiņu, kurā minētā persona var iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu;
3) iekārto tiesas lietu.
17. Ja lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, tiesa pieaicina lietpratēju (ekspertu) no partijas biedru vidus.
18. Lietpratēja atzinums izsakāms rakstveidā un tiesas noteiktajā termiņā iesniedzams tiesai.
19. Ja nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesa ne vēlāk kā trīs dienas pirms noteiktā termiņa izbeigšanās izlemj jautājumu par termiņa pagarināšanu, par ko informē lietas dalībniekus.
20. Lietas dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem trīs dienu laikā pirms lietas izskatīšanas.
21. Tiesas sēdes ir atklātas. Slēgta sēde var notikt pēc tiesas iniciatīvas, lietas dalībnieku vai partijas valdes pieprasījuma.
22. Lēmumus sēdes gaitā tiesa pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Neviens no tiesas locekļiem balsojumā nedrīkst atturēties. Tiesas loceklim, kurš palicis mazākumā ir pienākums parakstīt lēmumu.
23. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tiesas locekļi. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust.
24. Tiesa var prasīt, lai personas, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, uzrāda partijas biedra kartes.
25. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tā var izziņot tiesas sēdes pārtraukumu, paziņojot laiku, kad tiesas sēde tiks turpināta.
26. Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja:
1) nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem;
2) nav ieradies uzaicinātais lietpratējs (eksperts);
3) nepieciešams pieprasīt papildus paskaidrojumus vai dokumentus, kas ir būtiski lietas izskatīšanai;
4) ir citi apstākļi, kas kavē turpināt vai pabeigt lietas izskatīšanu.
27. Atliekot lietas izskatīšanu, tiek paziņots nākamās tiesas sēdes laiks.
28. Katras tiesas sēdes norisi fiksē protokolā, kuru raksta viens no tiesas locekļiem.
29. Protokolā norāda:
1) tiesas sēdes datumu, sākuma un beigu laiku;
2) klātesošos lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas;
3) tiesas sēdes gaitu;
4) tiesas lēmumus, kas nav noformēti rakstveidā.
30. Protokolu paraksta visi tiesas locekļi.
|
|
|
|
|
|
