Vienotības politiķu un sabiedriskā aktīva retorika atgādina padomju laika propagandu – piecgades plāns pārpildīts, darba ļaudis laimīgi, traktoristiem pasniedz vimpeļus, taču veikalos garas rindas, plaukti tukši un plaukst vien “melnais tirgus”. Premjers Valdis Dombrovskis mums rāda spilgtus salātkrāsas grafikus, kuriem it kā vajadzētu ilustrēt, ka “krīzes dibens ir sasniegts”. Protams, jebkur citur pasaulē “sasniegtais” 4% ekonomikas kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiktu uzskatīts par katastrofu, bet ne valdības retorikā pirms vēlēšanām Latvijā. Vienotības „poļitruki” ciniski rotaļājas ar datiem un apelē pie skandināvu banku pasūtītiem pētījumiem, lai censtos parādīt Dombrovska “izcilos sasniegumus”.
Ir tēmas, kas Latvijā tiek nepārtraukti apspriestas jau kopš liktenīgā 2008. gada 29. decembra, kad Valsts kases kontā tika saņemta pirmā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma daļa – 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu). Kopš šī brīža notiek diskusijas par aizdevuma reālo cenu. Daži cilvēki ir nostājušies SVF pusē, daži uzskata, ka SVF ir lielākais pasaules ļaunums, tomēr iesaistoties plašākās diskusijās, lielākajā daļā gadījumu top skaidrs, ka cilvēki savu viedokli ir balstījuši uz mediju vai politiķu pieņēmumiem par SVF. Diemžēl arī mediju un politiķi ne vienmēr piepūlas, lai izpētītu SVF darbību citās valstīs un to argumentiem trūkst empīriska vai teorētiska pamatojuma.
Saruna ar bijušo premjeru un Tautas partijas priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti. "Vienošanās ar SVF ir jāpārskata, un šī pārskatīšana ir pilnīgi reāla. Dombrovska valdība vienkārši ir izšķīrusies par to, lai tautu nekacinātu. Viņi spriež tā – izmantosim šo naudu un segsim tēriņus un mūsu neizdarības, ko paši nespējam nofinansēt. Pēc vēlēšanām skatīsimies, vai mums vajadzēs kaut ko darīt. Man šāda nostāja ir pilnīgi nepieņemama."
Intervija ar bijušo ārlietu ministru, Tautas partijas valdes locekli, deputāta kandidātu no apvienības Par labu Latviju! saraksta Māri Riekstiņu.
"Mūsu apvienības nostādnes paredz mainīt akcentus ārpolitikas uzstādījumos. Galvenais mūsu akcents likts uz to, ka jāizmanto tās iespējas, kas Latvijai ir. Tās neesam pilnībā izmantojuši ne kā ES, ne kā NATO dalībvalsts."
Tuvojoties vēlēšanām publiskajā telpā izskan dažādi izteikumi no politisko oponentu puses par jutīgajiem ārpolitiskajiem jautājumiem, baidīšana ar Latvijas ārpolitiskā kursa maiņu. Vienlaikus daudzas politiskās partijas nav noformulējušas savu pozīciju par jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi tiem tautiešiem, kuri mīt ārvalstīs.
Beidzot tas notiek – Ministru kabinets nolemj atdod veselības aprūpei pagājušā gadā ar politisku nolūku atņemto finansējumu. Tieši tā – nevis piešķirt papildus, bet gan atdot. Veselības ministram Didzim Gavaram par to pienākas atzinība: viņš pratis uzstāt un pierādīt, ka veselības aprūpei naudas trūkst, ka strukturālās reformas veselības nozarē veiktas tik bargas kā nevienā citā, un ietaupīt tajā tik daudz, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību, vairs nav iespējams. Ar 26,2 miljoniem latu līdz nākamajai valdībai pietiks. Taču bumerangs, kas ielaisto slimību, invaliditātes un mirstības veidā tagad ir smagā un sāpīgā lidojumā atpakaļ, ar to vēl apturēts nav.
Pilnīgi atklāta vēstule valdībai un Latvijas sabiedrībai
Dombrovska kungs! Nu vairs nav runa par politiku. Šoreiz ir runa par Latvijas nodevību. Līdz pagājušajai piektdienai tikai retajam ienāca prātā, ka Jūsu šķietami miermīlīgais tēls aiz sevis slēpj lielāko afēru Latvijas vēsturē. Latvijas finanšu okupāciju.
Izlasot bijušā Dienas darbinieka, tagad labi atalgota bankas eksperta un nu jau ierasti Dombrovska valdības slavinātāja Pētera Strautiņa rakstu „Gāzes nodokli atlikt nedrīkst” (publicēts 6.augustā) sākotnēji pasmaidīju. Kārtējā demagoģiskā paskvila slēpjoties aiz „neatkarīga” eksperta maskas. No sērijas-viss ko dara Dombrovskis un Co ir labi - tie, kas iebilst vai ko mēģina mainīt-nejēgas un populisti. Nekā jauna. Taču aprunājoties ar cilvēkiem, kuri neseko līdzi politiskajām batālijām, nācās secināt, ka gāzes akcīzes nodokļa ieviešanas atlikšanas argumentācija tiešām nav nonākusi pie būtiskas sabiedrības daļas. Pat līdz tiem, kurus tā skars vistiešākajā veidā. Tāpēc tapa šis atbildes raksts.
Gadījums ar Zēlika kungu apliecina, ka mūsu sarunu vedēji ir pilnīgi nekompetenti un nespējīgi starptautiskajiem aizdevējiem atklāt patieso situāciju valstī. Vienīgais, ko valdība var piedāvāt, ir turpmāk vārdu „mēnesis” rakstīt „boldā” pēc tam, kad piektdien Siguldas novadā, tiekoties ar tā saucamo „simtlatnieku” programmas dalībniekiem, Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks bija pajautājis, vai 100 lati ir samaksa par darbu dienā.
Pagaidām nekādas pirmstermiņa nākotnes koalīcijas no apvienības "Par labu Latviju" (PLL) puses netiek slēgtas, un baidīšanas metodes izmantošana, sevišķi attiecībā pret valsts ārpolitikas kursu, no konkurentu puses ir nosodāma rīcība. Uzsver PLL pārstāvis un bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija), komentējot apvienības "Vienotība" pārstāves Sarmītes Ēlertes izteikumus par koalīciju, kas, viņasprāt, faktiski jau tagad izveidojusies starp PLL un "Saskaņas centru" (SC) un šo politisko spēku programmatiskajiem uzsvariem attiecībā pret Krieviju.
Jaunās Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas iesaka pārveidot tādas valsts kapitālsabiedrības kā valsts teātri un bibliotēkas par nevalstiskajām organizācijām, kurām jāspēj pašfinansēties. Faktiski tas nozīmē teātru un bibliotēku slēgšanu. Tas vairs nav cinisms, tas ir sadisms. Mēs esam kļuvuši par „Čikāgas skolas” izmēģinājuma poligonu eksperimentiem ar cilvēku un viņa dvēseli. Jo Latvijai tiek rekomendēti pasākumi, kādus noraidītu katra sevi cienoša Eiropas valsts.
Rīt, 11.augustā Latvijā tiks atzīmēta Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90.gadadiena. Šim notikumam par godu Valsts vēstures arhīvā rīt tiks atklāta izstāde „No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas Miera līgums”, kuras idejas autors ir bijušais ārlietu ministrs un goda vēstnieks Māris Riekstiņš. Vai Latvijas un Krievijas pirms 90 gadiem parakstītajam līgumam šobrīd ir vēl būtiska nozīme?
Mums jāturpina atklāti runāt ar Krieviju par pagājušā gadsimta vēstures jautājumiem. Pirms 90 gadiem 11. augustā Rīgā tika parakstīts Miera līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Šim līgumam joprojām ir būtiska nozīme gan vēsturiskajā, gan juridiskajā, gan starptautisko attiecību izpratnē. Kaut Krievija to noliedz.
Vienotības politiķu un sabiedriskā aktīva retorika atgādina padomju laika propagandu – piecgades plāns pārpildīts, darba ļaudis laimīgi, traktoristiem pasniedz vimpeļus, taču veikalos garas rindas, plaukti tukši un plaukst vien “melnais tirgus”. Premjers Valdis Dombrovskis mums rāda spilgtus salātkrāsas grafikus, kuriem it kā vajadzētu ilustrēt, ka “krīzes dibens ir sasniegts”. Protams, jebkur citur pasaulē “sasniegtais” 4% ekonomikas kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiktu uzskatīts par katastrofu, bet ne valdības retorikā pirms vēlēšanām Latvijā. Vienotības „poļitruki” ciniski rotaļājas ar datiem un apelē pie skandināvu banku pasūtītiem pētījumiem, lai censtos parādīt Dombrovska “izcilos sasniegumus”.
Jūlijā nogalē beidzot tika parakstīts līgums par skolēnu autobusu piegādi Latvijas pašvaldībām. Tas dod cerību, ka skolēni jaunos autobusos varēs braukt ap Ziemassvētkiem. Valdības pagājušā gada solījums bija – autobusi būs 1. septembrī! Tomēr līguma noslēgšana ievilkās uz vairākiem mēnešiem, jo Dombrovska kungam pavasarī labpatikās apturēt iepirkuma procedūru.
Politisko partiju birojos šogad dala ne tikai programmas un reklāmas, bet arī dažādus saldumus. Vienotības birojā apmeklētājiem tiek piedāvāta zaļas krāsas cukurvate. Pieredzējuši politikas stratēģi zina, ka nekāda milzu ieguvuma vēlētāju piesaistīšanā no gardumu dalīšanas nebūs, tomēr paši allaž sēžas uz šīs adatas. Ja vien kādam listes cilvēkam vai viņa draugiem kāda ražotne, tā aiz labas sirds birojos un priekšvēlēšanu pasākumos parādās saldējums, cukurvate, enerģijas dzēriens, āboli, jogurts utt. Mūsējie te varēja pamācīties no kaimiņvalsts populista Vladimira Žirinovska, kurš dala saldējumu ar nosaukumu Žirik, un vēl ir arī degvīna marka Žirinovskij.
Bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pozitīvi vērtē Starptautiskā tiesas, kas bāzēta Hāgā, slēdzienu, ka Kosovas Asamblejas pieņemtā neatkarības deklarācija ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Pēdējās nedēļās Jūs (Valdis Dombrovskis) un Jūsu valdības ministri (kā arī Vienotība savā nule publiskotajā programmā) esat nākuši klajā ar vairākiem skaļiem, bet nepatiesiem vai pārspīlētiem apgalvojumiem. Šie apgalvojumi uz Jūsu iepriekšējās politiskās darbības fona iezīmē noslieci Latvijas sabiedrībai pirms vēlēšanām noklusēt neērtu patiesību, barot ar saldu apmānu un izvairīties no grūtiem lēmumiem, lai nozagtu vēlēšanu rezultātus.
Intervija ar Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli.
"No pieteiktiem politiskās apvienības "Par labu Latviju" 115 deputātu kandidātiem TP izvirza aptuveni 55 cilvēkus. Pārējie ir LPP/"LC" un tautas kustības "Par labu Latviju" pārstāvji.
Kandidātu ir ļoti spēcīgi, pārliecināti un ar vēlmi redzēt Latviju labāku – stipri cilvēki. Bet, neskatoties uz to, vienalga, konkurence būs par piedāvājumu, par apņemšanos, ko politiskie spēki sola 10.Saeimas laikā izdarīt."
15. jūlijā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka Latvijai vairs nav nepieciešami Valūtas fonda kredīti. Latvija ir aizņēmusies stipri vairāk nekā tai vajadzēja un nevajadzētu turpināt aizņemties no starptautiskajiem donoriem. Latvijas Bankas prezidents pat retoriski vaicāja: "Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?"
Helēna Demakova: Runājot iepriekš, mēs vienojāmies, ka runāsim ne tikai par Šleseru vai koncertzāli, bet arī par patiesību. Demokrātiskā sabiedrībā, kura man aizvien liekas labākais modelis, patiesība var izdzīvot tikai individuāli. Var būt cilvēks, kurš kā gailis uzkāpj uz laktas un ar putām uz lūpām pauž, ka tā ir kāda kopējā patiesība, tomēr tā vienmēr būs viņa individuālā patiesība. Politiķis var apkopot viedokļus, taču vispirms būs viņa paša redzējums – viņa paša patiesība. Tā arī nosaka politiskā spēka izvēli – ja vien tas nav galējs konjunktūrisms, kur mēs redzam šos skraidītājus, kas maina partijas. Jautājums ir par to, vai tev piemīt līderisma tendences. Un vai tu spēj kā līderis aizvest konkrēto politisko kustību aiz savas patiesības.
Tuvojoties vēlēšanām publiskajā telpā izskan dažādi izteikumi no politisko oponentu puses par jutīgajiem ārpolitiskajiem jautājumiem, baidīšana ar Latvijas ārpolitiskā kursa maiņu. Vienlaikus daudzas politiskās partijas nav noformulējušas savu pozīciju par jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi tiem tautiešiem, kuri mīt ārvalstīs.
