|
Šosestdien Tautas partija un 5.jūnijā LPP/LC kongresā lems par kopīgas vēlēšanu apvienības veidošanu, kā arī sadarbību ar uzņēmēju kustību "Par labu Latviju".
Partiju līderi pirms gaidāmajām vēlēšanām ir optimistiski noskaņoti un paredz savam politiskajam spēkam labus panākumus. Par potenciālo apvienību saruna ar (AŠ)² jeb Andri Šķēli (TP) un Aināru Šleseru (LPP/LC).
– Ar ko jūsu partiju apvienībai piesaistītā uzņēmēju Kustība būtiski atšķirsies no citu partiju uzņēmēju biedrībām, klubiņiem, neformālām ietekmēm partijās? Vai, apvienojot politiskos spēkus, nesašķelsiet uzņēmējus? Tagad pie katras partijas ir savs uzņēmēju klubiņš, vēl ir konkurējošās uzņēmēju asociācijas, konfederācijas, kameras.
Ainārs Šlesers: – Ar uzņēmējiem pēdējo gadu laikā esmu ticies ļoti bieži, runājot par to, kā kopā varam uzlabot situāciju. Uzņēmēji apzinās, ka kaut kas nav kārtībā, dzirdot, kā pēdējā laikā aizvien vairāk centrālā vara stāsta, ka valstī iestājusies stabilitāte un viss ir ļoti labi. Valsts kontroliere brīdina, ka valstī var iestāties defolts, jo valsts neatdos kredītu, ko aizņēmusies miljarda latu apmērā, bet premjers Valdis Dombrovskis paziņo: "Neuztraucieties, mēs paņemsim jaunu kredītu, pārfinansēsim esošo!" Valsts pārvaldei nepieciešama jauna attieksme pret ekonomikas attīstības modeli, jārunā ne tikai par izdevumu samazināšanu, bet par pelnīšanu, jāanalizē, kur var veidoties lielākie ieņēmumi, un darba devēji, uzņēmēji, solidarizējoties šādā kustībā, var dot lielu pienesumu. Ja paanalizēsim cilvēku sastāvu, kas strādā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, Budžeta un finanšu komisijā, radīsim atbildi uz jautājumu, kāpēc daudzi lēmumi ekonomikā, finansēs pieņemti nekvalitatīvi.
– Saeimā proporcionāli tomēr ir daudz vairāk uzņēmēju nekā citu atsevišķu nozaru pārstāvju. Varbūt īstenībā problēma ir vērtībās un mums Saeimā vajadzētu vairāk, piemēram, pedagogu vai vispār skatīties nevis pēc profesijas, bet citām kvalitātēm?
A. Šlesers: – Ja par pietiekamu sasniegumu uzņēmējdarbībā un izpratni par to uzskata naktskluba vadīšanu Tukumā, kas ļauj būt par ministru, tad nav brīnums, ka esam šādā situācijā. Uzņēmēji saprot gan to, ka kaut kas ir jādara, gan to, ka vieni paši viņi neko nevar izdarīt. Tāpēc arī veidojam plašāku apvienību, kurā varētu iekļauties uzņēmēji, TP, LPP/LC, reģionālās partijas, kas 12. jūnijā varētu pārtapt lielā politiskā apvienībā. Bet vispirms lēmumi jāpieņem partiju kongresos, tāpēc arī braucam pa Latviju, aicinām savus cilvēkus, izdebatējam jautājumus, lai pēkšņi nebūtu pārsteidzošu lēmumu kongresos.
Andris Šķēle: – Esmu pārsteigts, ka izdevies vienā kustībā ieraudzīt uzņēmējus, kas ir bijuši un ir vislielākie konkurenti biznesā, kuriem katram bijusi politiskajā spektrā sava prioritāte. Piemēram: Grindeks un Olainfarm, Kirovs Lipmans un Valērijs Maligins – lielākie konkurenti! Vai Guntis Rāvis (Skonto būve) un Re&Re. Pirmo reizi ir kopā sanākuši vairāk nekā reiz vienam politiskajam spēkam pietuvinātie uzņēmēji, kas arī savā lokā sapratuši, ka kaut kam ir jāmainās, tajā skaitā viņu biznesa interešu jomā.
Turklāt šī ir nebijusi parādība, kad partiju vēlēšanu apvienības veidošanas process tiek apspriests pilnīgi atklāti, – ne tikai ar partijas biedriem, bet arī sabiedrību, kurai arī ļaujam paust viedokli, nevis sanākam ar Šleseru kopā kaut kādā kafejnīcā un klusi runājam, atšķirībā, piemēram, no Vienotības, kur pamatprocess notika Sarmītes Ēlertes dzīvoklī.
– Kustības dibināšanā un pēc tam tās pārstāvju publiskajās izpausmēs skaidru piedāvājumu, ko viņi darīs politikā, nevarēja saklausīt.
A. Šķēle: – Piedāvājums būs līdz 12. jūnijam. Uzņēmēji ir noformulējuši pamatredzējumu, ko iedevuši politiķiem. Uz to esam atbildējuši: "Nu, jā! Sniegsim savu redzējumu."
– Kas viņu piedāvājumā jums liek būt pārsteigtiem?
A. Šlesers: – Ir ļoti nopietns priekšlikums par varas novirzīšanu uz reģioniem naudas izteiksmē, nodokļu pārdalīšanu par labu pašvaldībām. Bet mēs ar Kustību vēl neesam parakstījuši līgumu, nevaram to darīt, pirms kongresi to nav sankcionējuši. Kustība izvirzījusi Uldi Osi programmas koordinēšanai, notiek cieša sadarbība ar nozarēm, jo nav jēgas paņemt kaut kādu programmu, kas ož pēc naftalīna, reiz izstrādātu un sen aizmirstu.
– Ar to jūs domājat Darba devēju konfederācijas programmu, ar kuru viņi Kustībai aizsteidzās priekšā?
A. Šlesers: – Negribu nosaukt kādu konkrētu. Bet mēs piedāvāsim programmu, kuru mēs nevis vienkārši pieņemsim zināšanai, bet parakstīsim kopā ar nozaru pārstāvjiem, un tā tiks ielikta valdības deklarācijā kā oficiāls dokuments. Tā ir tā atšķirība.
A. Šķēle: – Šī programma būs dzīva – tāda Latvijā vēl nav bijusi! Parasti programmas tiek uzrakstītas un tās stāv. Šī būs veidota līdzīgi interneta vikipēdijas enciklopēdijai, kuru ikviens var uzlabot, iesūtot informāciju: elektroniska, pieejama, un ekspertu grupa, ko piedāvās uzņēmēji un politiķi, balstoties uz kopīgu vērtību izpratni, saņemot priekšlikumu no jebkura cilvēka, to izvērtēs un, atzīstot to par pareizu, inkorporēs programmā. Programmu aktualizēs nepārtraukti.
– Tā ir tikai forma. Kur saturs?
A. Šķēle: – Jā, tā ir forma, bet ļoti būtiska. Saturs būs iekšā. Jums vikipēdija patīk pēc formas. Bet vai jums nepatīk saturs?
A. Šlesers: – Konsolidācija notiek arī ideoloģiski. Teorētiski vēlēšanās varbūt piedalīsies 20 listes, bet reāli izšķiršanās būs starp četriem politiskajiem spēkiem. Viens ir Vienotība, kas ir nacionāla un skaidri pasaka, ka ejam uz Rietumiem, ka Austrumu nav, nesadarbosimies ne ar Krieviju, Ukrainu, ne Baltkrieviju, jo iesim vēl tālāk kaut kur uz Rietumiem, jo acīmredzot nejūtamies pilnvērtīgi ES un NATO. Vēl ir Saskaņa – sociāldemokrāti, ZZS plus Ventspils partija, un mēs, kas vienmēr esam iestājušies par konsolidāciju, nevis radikālismu, piedāvājam izveidot Latviju kā tiltu starp Austrumiem, Rietumiem, Ziemeļiem, Dienvidiem un izmantot ģeogrāfisko pozīciju. Mēs skaidri pasakām, ka būsim ļoti liberāli tirgus ekonomikas jautājumos, tajā, kas skar uzņēmējdarbību...
...un ļoti konservatīvi nacionālos jautājumos.
A. Šlesers: – Jā, tieši tā, arī jautājumos, kas skar ģimenes vērtības. Ļoti precīza ideoloģija!
Mums ir jānodefinē Latvijas nacionālās intereses, lai latvietis būtu saimnieks savā valstī, aizstāvot nacionālās intereses, mums jāsāk lobēt mūsu uzņēmēji gan Latvijā, gan ārpus tās, lai nesanāk kā Zviedrijā ar Laval, kura taisnību atzina pēc gadiem, kad uzņēmums jau bija bankrotējis. Mēs nevaram pat iedomāties, ka Latvijas premjers šodien varētu zvanīt Krievijas vai kādam citam premjeram un lobēt kāda Latvijas uzņēmuma intereses, kā to dara citu valstu vadītāji.
– Kam jūs kā Rīgas vicemērs zvanāt?
A. Šlesers: – Es kā vicemērs nezvanu nevienam, bet tiekos ļoti daudz. Runa ir par augstākajām valsts amatpersonām, kurām ir ārkārtīgi svarīgi pateikt, ka Latvijai ir jālobē Latvijas biznesa intereses visā pasaulē.
A. Šķēle: – Nav tā, ka starp mani un Šlesera kungu, un partijām nav nekādu atšķirību! Nodibināt jaunas attiecības vēlēšanu procesa ietvaros ir sarežģīti.
Viena no atšķirībām, par ko mums būs ilgi jāspriež un kur droši vien atradīsim formulējumus, ir par ideoloģiju. Es personīgi esmu pret pārāk liberālu uzņēmējdarbības regulējumu, jo tas, kas pasaulē noticis, ir noticis tieši tādēļ, ka šis regulējums bija pārāk liberāls. Viedoklis Eiropā šobrīd sliecas uz to, ka pārlieku liberālā nostāja, kas atļāva darīt visu, ko grib, nedrīkst būt, jo ES ir sapratusi, ka tā ir kaitējusi, ievērojami padziļinājusi krīzi gan Latvijā, gan Grieķijā, Spānijā, Lietuvā un citās valstīs.
LPP bijusi vairāk konservatīva, bet viens no LPP/LC zariem – Latvijas ceļš – vienmēr bijis ļoti liberāls, un mēs atradīsim formulējumu, kā nacionālās intereses ekonomikā spēt aizstāvēt.
A. Šlesers: – Jā, te viedokļi varbūt nedaudz atšķiras, cik ekonomikai jābūt liberālai, cik valsts regulētai. Bet, piemēram, būdams satiksmes ministrs, skaidri pateicu, ka ir jānodefinē mūsu intereses, uz kurām arī virzām ES struktūrfondu finansējumu, skaidri pateicu, ka neļaušu saplosīt fondus pa maziem projektiem, ka nepieciešamas ļoti nopietnas investīcijas dzelzceļa, ostu infrastruktūrā. Ja es būtu tik liberāls, kā A. Šķēle sacīja, būtu teicis: "Nu, izdomājiet paši, kur tā naudiņa aiziet!"
– Jūsu partiju reitingi ir ļoti zemi, bet atšķirībā no tiem jūsu kā līderu, kā potenciālo premjeru vērtējums, jo īpaši A. Šleseram, ir samērā pieklājīgs, lai gan jūsu darbības vērtējums ir vairāk negatīvs nekā pozitīvs. Ar ko to skaidrojat?
A. Šlesers: – Man nepieder neviens medijs, paļaujos uz to, ko žurnālisti raksta, citiem politiskajiem spēkiem situācija ir labāka...
– Jautājums – kāpēc neceļat uz augšu visu partiju?
A. Šlesers: – Turpmāk konsolidējoties mums būs ļoti nopietni jādomā par personālijām, kritiskāk jāvērtē partijas biedri, deputātu kandidāti, potenciālais atbalsts viņiem. Jo šīs vēlēšanas būs atšķirīgas - katrā no pieciem reģioniem jābūt saviem līderiem, kandidātiem, tas nozīmē, ka sarakstā jāiet cilvēkiem, kas reāli var cīnīties par ievēlēšanu. Un man arī nav bail no A. Šķēles kā no konkurenta, man patīk, ka apkārt ir spēcīgi līderi, kāds elpo pakausī un esi spiests domāt, strādāt vairāk nekā tad, ja esi viens.
Pirms priekšvēlēšanu kampaņas Rīgā arī partijai nebija augsta reitinga, bet mans reitings bija augstāks nekā Nilam Ušakovam. Kad sāku Rīgā gatavoties kampaņai un mobilizēt cilvēkus darbam, man bija svarīgi iedot viņiem dzirksti. Kad partijai reitings bija pusotrs procents, teicu, ka iegūsim vismaz 20%, reāli bija 15%, ar pārdali sanāca 20%. Tas bija labs rezultāts trīs mēnešu laikā pēc tam, kad palikām opozīcijā valdībai.
Esmu piedalījies četrās vēlēšanās un uz šīm eju ar vislielāko pārliecību par labu rezultātu un lielu uzvaru. Jo šaubos, vai sociālisti, nacionālisti dzejnieki var runāt par visu tautsaimniecības bloku kopā. Jā, mēs ar Šķēli esam kapitālisti, bet jāsaprot, ka darba devējs un darba ņēmējs ir viens vesels, nevis viens slikts, otrs labs.
A. Šķēle: – Personālijas tomēr ir jāatdala no partijas. Dibinot TP, mans reitings bija +60, bet partija nekad nevarēja to dabūt augstāku par 25%. Bet es kā TP priekšsēdētājs, paskatoties arī uz savu reitingu un nospiedošo viedokli medijos, saku, ka labs rezultāts būtu 15 vietas Saeimā. Es necīnos par tiem 85%, bet man vajag atpakaļ visus savus 15%.
Manuprāt, ir kaut kāda nesaiste, ja partijai reitings ir kādi 16% un arī tās līderiem apmēram tikpat, – tas nozīmē, ka līderis sasniedzis savus griestus, bet viņa konstrukcija, piemēram, Vienotība, ir pārvērtēta: vienkārši jauns veidojums, salātzaļa krāsa, pavasaris, zaļas lapiņas ārā...
Jā, partiju reitingi nav pārāk augsti, bet 4., 5. pozīcija ir pietiekami augsta, lai no tās startētu. Vairāk nekā 40% cilvēku pasaka, ka nezina, par ko balsot, vai ka neies vēlēt, – tā ir milzīga masa! Šīm trim apvienībām, kas ir galvgalī, jau cik mēnešus reitings praktiski stāv uz vietas, tās nespēj neko pielikt klāt. Mums ir skaidrs, par ko cīnīties. Jā, mums, TP, arī ir lielāka bagāža nesama ar iepriekšējo vēsturi. Tajā pašā laikā vēsture ir arī uzrakstīta nepilnīga. To mēs arī spēsim paskaidrot, izrunāties ar cilvēkiem.
– Jā, arī reģionālajās tikšanās cilvēki jums jautā par to, kāpēc novedāt valsti tik tālu.
A. Šķēle: – Jā, TP visilgāk vadījusi valdību, tajā pašā laikā šodien daudzi arī teikuši: kaut vēlreiz būtu Aigara Kalvīša laiks, viņa laikā paciņas nebija jādala. Kalvīti nepadzina par to, ka bija slikta ekonomika, bet par to, ka viņš bija principiāli nostājies pret KNAB vadītāja Alekseja Loskutova vadībā esošām zādzībām iestādē. Kritizēt Kalvīti varētu par to, ka viņš nebija pietiekami izlēmīgs un stingrs, lai stāvētu pretī finanšu lobijam. Valdībai arī bija ļoti stingri jānostājas pret Latvijas Bankas pieļauto politiku, savas monetārās politikas nerealizēšanu, bet banka savas funkcijas aprobežoja ar jubilejas monētu izlaišanu un valūtas apmaiņu. Pārmest Kalvītim varbūt varētu arī to, ka viņš sociālo budžetu atstāja ar miljardu latu pārpalikumu, nevis ar diviem. Bet šodien sociālais budžets strauji dilst, ik dienu apēdam vienu miljonu.
Ar mani kā premjeru savukārt saistās sabalansēts valsts budžets, stabilas izmaksas, un mans mērķis atkal ir atbrīvot Latviju no parādu jūga, lai būtu cilvēki, kas spējīgi paši sevi apgādāt, nopelnīt. Mēs nodokļus vairāk necelsim, ir jau sasniegts maksimums. Būs nodokļi, kurus atcelsim, piemēram, bezjēdzīgo automašīnu nodokli, kas uzņēmējus pārvērtis par papīru rakstītājiem. Ieviesīsim nodokļos progresivitāti, bet no otra gala: līdz 180 latiem nebūs jāmaksā nodokļi. Tam nepieciešamie 300 miljoni latu nav pārāk liela summa salīdzinājumā ar aizņemtajiem 7,5 miljardiem. Divus gadus katra jaunradīta darbavieta valstij varētu nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, turklāt daļa no šā nodokļa būtu jāatstāj pašvaldībai.
A. Šlesers: – Esmu strādājis Kalvīša valdībā un esmu pārmetis viņam nepietiekami stingru mugurkaulu, kad arodbiedrības prasīja algu dubultošanu, pat trīskāršošanu. Savukārt LPP/LC premjeram Ivaram Godmanim varu pārmest to, ka viņš padevās spiedienam, neizturēja Vienotības cilvēku kampaņu par pensijām. Aigars Štokenbergs plēsa kreklu, sauca, ka nevar miljardu sociālā budžeta turēt. Referendums neizdevās, bet Godmanis padevās, un sociālā budžeta slogs aug ar katru dienu.
– Vai tāpēc, ka lielos vilcienos vēlētājiem ir tikai četras izvēles, liela daļa varētu neaiziet uz vēlēšanām vispār, jo viņus neapmierina neviens no šiem četriem, bet par pārējiem zina, ka būs velti izmesta balss?
A. Šķēle: – Neraugoties uz to, ka, piemēram, Lielbritānijā ir daudz vairāk politisku kustību, reāli vēlēšanās bija tikai trīs politiskie spēki, un nevar pārmest, ka tikai trīs. Toriji, kas ir arī mūsu sadarbības partneri, vinnēja vēlēšanās, jo, neskatoties uz krīzi un prasībām pēc jauniem risinājumiem, viņu līderi sauca atpakaļ pie pamatvērtībām, skaidri paustām britu interesēm, kas ir nepievienoties eiro, palielināt savu ekonomisko ietekmi noteiktās teritorijās, īpašs atbalsts laulātam dzīvesveidam. Jo viss, kas bijis, ir novedis pie kristietības telpas ievainošanas ES ietvaros, atomāriem dzīvošanas modeļiem, indivīda prasībām tikai pret valsti, bet nekādas atbildības pret savu ģimeni un dzimtu.
A. Šlesers: – Jautājums – kāda būs valsts nākotne, ko uzdeva Lielbritānijā, būtu jāuzdod katrai valstij, bet mūsu šodienas politiskā vadība saka, ka nekas nav jādara! Mums arī svarīgi runāt, kāds ir ekonomiskais piedāvājums. Būsim lielākais politiskais spēks, lielu uzsvaru liksim uz reģioniem caur konkrētiem politiskajiem spēkiem. Nav iespējams realizēt programmu, ja tā ir uzrakstīta tikai uz papīra, ir vajadzīgi cilvēki. Un, ja man atkal jautās, vai Šlesers virzīs un liks amatos savus cilvēkus, teikšu: "Jā, viennozīmīgi!" Protams, izvērtēšu, vai šis cilvēks profesionāli der vai neder, bet, liekot Centrāltirgū, piemēram, Daini Liepiņu, es zinu, ka tur lietas notiks, nevis būs muļļāšanās. Tāpēc ir svarīga sadarbība starp konkrētiem cilvēkiem un partijām.
Un arī pašvaldībās, kur ir spēcīgs līderis, viss notiek. Tāpēc man arī bija labs rezultāts Rīgā, Lembergam Ventspilī, jo personālijas izšķir ārkārtīgi daudz. Jā, esmu pieļāvis kļūdas, bet, ja analizējam sauso atlikumu no mana un citu darba, tad esmu plosījies, ņēmies un darbojies, pārējie tikai uzskaitījuši manas kļūdas, bet paši neko nav darījuši. Triju Zvaigžņu ordeņus šodien dod tiem, kas nekā nedara.
NRA
21.05.2010
Autors: Baiba Lulle
|
