Pēdējās nedēļās Jūs (Valdis Dombrovskis) un Jūsu valdības ministri (kā arī Vienotība savā nule publiskotajā programmā) esat nākuši klajā ar vairākiem skaļiem, bet nepatiesiem vai pārspīlētiem apgalvojumiem. Šie apgalvojumi uz Jūsu iepriekšējās politiskās darbības fona iezīmē noslieci Latvijas sabiedrībai pirms vēlēšanām noklusēt neērtu patiesību, barot ar saldu apmānu un izvairīties no grūtiem lēmumiem, lai nozagtu vēlēšanu rezultātus.
LNT 900 sekundes 2010.gada 4.marts Par valsts prezidenta V.Zatlera došanos uz 9.maija svinībām Maskavā 9.maija svinības Maskavā visupirms ir pasākums, kas veltīts Otrā pasaules kara noslēgumam, līdz ar to kāda īpaša divpusējā programma parasti šādos pasākumos netiek plānota. Tuvojoties 9.maijam, raudzīsimies, kāds būs Krievijas puses protokolārais piedāvājums. Latvijas prezidenta došanās uz Maskavu neaizvieto plānoto divu valstu prezidentu tikšanos, pie kā arī mēs strādājam. Svarīgi, lai šāda tikšanās būtu. Iespējams, ka tā varētu notikt šī gada laikā. Svarīgi, lai saturiski šīs vizītes gatavošana būtu pavirzījusies ministra Lavrova vizītes laikā Rīgā, kā arī Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas ietvaros.
Tuvojas 16.marts, kas iepriekšējos gados pievērsis pasaules mediju uzmanību. Vai ir kādi mājieni no ārvalstīm, kā mums vajadzētu rīkoties saistībā ar šo datumu? No citām valstīm kādi īpaši mājieni nav saņemti. 16.marts starptautiskajos medijos lielā mērā tiks atspoguļots saistībā ar mūsu spēju notikumus organizēt tādā veidā, lai neradītu problēmas sabiedriskajai kārtībai. Tā ir galvenā valsts un pašvaldību institūciju atbildība. Situācijā, kad mums ir brīvas tiesības ļaudīm izpausties, pulcēties un paust viedokli, valsts institūciju galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību. Ja sabiedriskā kārtība netiks nodrošināta, ja būs radikālas grupas, kas mēģinās šajā dienā spodrināt politisko kapitālu, provocējot situāciju un kašķējoties, tad tie mūsu „nedraugi”, kādi pasaulē ir, un nav jābūt naiviem un jādomā, ka mums apkārt pasaulē ir tikai draugi, izmanto šo situāciju, cenšoties parādīt nestabilitāti Latvijā. Kā jau teicu, lielā mērā no mūsu pašu spējas šo dienu pavadīt demokrātiskā gaisotnē ir atkarīgs tas, kā uz mums raudzīsies pasaule.
Par Mistral kara kuģu darījumu starp Franciju un Krieviju Pagājušajā nedēļā Latvijā vizītē bija ieradies Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs, kas skaidroja gan kuģa tehniskos parametrus, gan arī Francijas politiskā lēmuma iemeslu. Francijas puse uzskata, ka ar šo darījumu varētu tikt pāršķirta Aukstā kara lappuse attiecībās starp Rietumiem un Krievijas Federāciju. Latvijas pozīcija šajā jautājumā nav mainījusies – mūsu ieskatā diez vai šis ir veiksmīgākais veids, kā pāršķirt jaunu vēstures lappusi, tirgojoties ar īstā kara tehniku. Mūsu ieskatā Aukstā kara laika lappusi ir jāpāršķir, meklējot saskares punktus, kur ar Krievijas Federāciju sastrādājamies un tādi arī ir, piemēram, starptautiskā operācija Afganistānā, kur Krievija atļāvusi NATO dalībvalstīm savu teritoriju izmantot nemilitāro preču tranzītam starptautiskās miera uzturēšanas operācijas vajadzībām. Praktiskās sadarbības elementi daudz labāk „pāršķir” Aukstā kara lappusi nekā militārās tehnikas tirgošana. Un tomēr - vai Latvijai kā NATO dalībvalstij šajā līmenī nav nekāda teikšana? Tā ir individuāla valstu kompetence pieņemt šādus lēmumus. Latvija kā NATO dalībvalsts jūtas droši. Ne jau viena, divu vai četru karakuģu iegāde Krievijas flotes sastāvā apdraud mūsu kā NATO dalībvalsts drošību.
Francijas pārstāvji ir ar mums runājuši un informējuši par šī darījuma ieceri. Tāpat zinām, ka ir atsevišķas valstis, kas vedušas līdzīgas sarunas ar Krieviju un kas nav pat parūpējušās par sabiedroto informēšanu. Jāpazinās, ka šīs sarunas nav beigušās. Kuģu tirdzniecība nav notikusi. Viedokļu apmaiņa ir nepieciešama un mēs to pārrunājam dažādos formātos. Tāpat jāraugās un Francijas pusei jādara skaidrs, vai šis darījums palielinās stabilitāti atsevišķos reģionos, piemēram, Melnās jūras reģionā. Atsevišķas Krievijas militārpersonas pēdējo nedēļu laikā nākušas klajā ar paziņojumiem, par kuriem rodas jautājumi. Piemēram, par Iskander raķešu izvietošanu Ļeņingradas apgabalā vai to, ka ja šāds Mistral kuģis būtu Krievijas rīcībā 2008.gadā, tad karš ar Gruziju ilgtu nevis vairākas diennaktis, bet gan dažas stundas.
Par Tautas partijas un Latvijas Pirmās Partijas/Latvijas Ceļa iespējamo sadarbību un kopīgu startu vēlēšanās Šobrīd sarunas nav pavirzījušās tik tālu, lai runātu par vienota saraksta izveidi parlamenta vēlēšanās. Patlaban runājam par sadarbības nostiprināšanu Saeimā saistībā ar būtiskiem balsojumiem ekonomiskās situācijas stabilizēšanai. Pozīcija starp Tautas partiju un Latvijas Pirmo partiju/Latvijas Ceļu ir līdzīgas. Kā šīs sarunas tālāk virzīsies un vai rezultēsies kopīgā startā vēlēšanās, rādīs laiks. Man personīgi šķiet, ka partiju konsolidācija Latvijā būtu tikai pozitīva un vēlama lieta. Šobrīd iedzīvotājiem grūti tikt skaidrībā fragmentētajā politisko spēku spektrā, ko kurš politiķis pārstāv un par kādiem risinājumiem iestājas. Tāpat grūti prasīt atbildību par lēmumiem. Piemēram, arī tagad bieži pārmet bijušajam premjeram Kalvītim par viņa valdības pieņemtajiem lēmumiem, taču ļaudis aizmirsuši, ka divus no trijiem Kalvīša laikā pieņemtajiem budžetiem ļoti aktīvi atbalstīja Jaunais laiks kā koalīcijas partneris.
Šodien
Renārs, Valters
Nedēļas citāts
Māris Kučinskis: "TP darbs opozīcijā ir ražīgāks nekā valdībā."
