|
Trešdiena, 25 Novembrī 2009 16:09 |
"Atņemt Liepājai Jūrniecības koledžu būtu tas pats, kas pilsētai atņemt "Līvus". Es atbalstīšu liepājnieku nostāju !", IZM valsts sekretārs M.Gruškevics (TP) .
"Mēs to nepieļausim. Liepājas Jūrniecības koledža ir spēcīgs pilsētas simbols. Skolai ir 133 gadu darba tradīcijas un stabils pieprasījums. Visās pasaules jūrās un okeānos kuģo tieši Liepājā sagatavoti labi jūrniecības speciālisti," pamatoja domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (TP).
Liepājas Jūrniecības koledža 19.oktobrī saņēmusi IZM vēstuli par iespējamu tās pievienošanu Latvijas Jūras akadēmijai, koledžas direktors Ivars Virga informēja Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci Silvu Goldi. Pievienošanu rosinājis Latvijas Jūras akadēmijas rektors J.Brūnavs, pamatojot ar to, ka nepieciešams racionālāk izmantot valsts resursus un mācību bāzes.
Lai risinātu jautājumu, S.Golde Izglītības un zinātnes ministrijā tikusies ar valsts sekretāru Mareku Gruškevicu, Profesionālās un vispārējās vidējās izglītības departamenta direktoru Jāni Gaigalu un Augstākās izglītības departamenta direktori Gitu Rēvaldi. Tikšanās laikā domes priekšsēdētāja vietniece pamatojusi Jūrniecības koledžas nozīmi pilsētā, akcentējot arī tās labo struktūru. Koledžā var iegūt gan profesionālās vidējās, gan arī koledžas līmeņa izglītību, kas nodrošina audzēkņu labu sagatavotības līmeni un pieprasījumu darba tirgū.
Tagadējā Liepājas Jūrniecības koledža ir izveidota 1876.gadā un tai ir 133 gadu ilgas tradīcijas. Uzņemšana šajā mācību gadā parādīja, ka jauniešiem vēl aizvien ir liela interese apgūt ar jūrniecību saistītas profesijas un braukt jūriņā.
"Liepājas Jūrniecības koledža ir kategoriski pret šādu nostādni, jo mūsu mācību iestāde dod nākamajiem jūrniekiem praktiskas iemaņas, bet Jūras akadēmija sagatavo galvenokārt vadošos un pētnieciskā darba speciālistus," akcentēja koledžas direktors Ivars Virga.
Liepājā topošie jūrniecības speciālisti mācās par kuģu mehāniķiem un kuģu vadītājiem un iegūst izglītību sešu gadu laikā. Pēc pamatskolas beigšanas jūrskolā audzēkņi mācās četrus gadus, un tā parasti ir budžeta grupa, par ko nav jāmaksā. Pēc tam ir iespēja vēl divus gadus mācīties koledžā. Direktors uzsvēra, ka arī mācību maksa Liepājā ir zemāka nekā galvaspilsētā, pie mums maksas studijas ir 900 latu gadā, bet galvaspilsētā – 1900 latu gadā. Un tas ir ļoti svarīgi, jo dod iespēju Kurzemes reģiona jauniešiem gan mācīties tuvāk dzīvesvietai un mājām, gan maksāt par to mazāk.
"Pēdējo trīs gadu laikā Liepājas Jūrniecības koledžas gan dienas, gan nepilna laika studiju nodaļu absolvējuši 559 jauni jūrniecības speciālisti, visas studiju programmas ir sagatavotas saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas modeļkursiem, programmas ir licencētas, akreditētās un Latvijas Republikas Satiksmes ministrija ir izsniegusi atbilstošus sertifikātus," paskaidroja Ivars Virga.
Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs regulāri uzrauga mācību un studiju procesu, tas veicina koledžas darba kvalitātes uzlabošanu. Koledža savukārt veic sociālo partneru aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokļus, uzklausītu domas un ieteikumus par mācību procesa pilnveidošanu. Kuģu kapteiņi un vecākie mehāniķi izsaka viedokli par praksē esošo jūrnieku prasmēm un iemaņām, šīs ziņas tiek apkopotas, un tās parādījušas pozitīvu nākotnes redzējumu.
Direktors pamatoja apgalvojumu, ka jūrniecībā krīzes nav. Jo visi jaunie jūrnieki, pabeiguši mācības, ir konkurētspējīgi darba tirgū un var atrast darbu uz dažādu kompāniju kuģiem. Samaksa par darbu ir laba, tāpat kā ir reālas profesionālās izaugsmes iespējas.
Jūrniecības koledžas kolektīvs uzskata, ka Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš, kura vienmēr lepojusies ar ostu, ar savām jūrniecības un zvejniecības tradīcijām, – nedrīkst pieļaut, ka paliekam bez šīs jomas speciālistu kadru kalves. Valsts izglītības politikā nevar būt tāda nostāja, ka likvidē mācību iestādi, kura pastāvējusi no Kristiāna Dāla un Krišjāņa Valdemāra laikiem un kura gatavo jūrniekus praktiķus starptautiskajai flotei. |
