|
Trešdiena, 10 Februāris 2010 11:28 |
 5.februārī Cēsīs darba vizītē ieradās veselības ministre Baiba Rozentāle. Ministre novērtēja neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu brigādēm piešķirto aprīkojumu un tikās ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu un Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāju Guntaru Knikstu.
Vizītes laikā ministre kopā ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju un Cēsu klīnikas pārstāvjiem pārrunāja ar veselības un sociālo jomu saistītas aktualitātes gan Cēsu novadā, gan valstī kopumā. Ņemot vērā ministres pausto viedokli, diskusiju rezultātā G.Šķenders izteica atziņu, ka Cēsīs vairāk jāattīsta ambulatorie pakalpojumi, kas dotu iespēju pacientiem no visas Vidzemes saņemt augsti kvalificētu ārstēšanu tepat reģionā un tiem nebūtu jādodas uz Rīgas medicīnas iestādēm.
Cēsu mērs vērsa ministres uzmanību uz birokrātiju, kas paildzina sociālās palīdzības saņemšanu. „Lai atbrīvotu iedzīvotājus no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem, kā arī saņemtu pilnībā valsts apmaksātus medikamentus, nepieciešamas izziņas par iedzīvotāju ienākumiem, kas jāatjauno ik pēc trīs mēnešiem. Pie tam situācijas mēdz būt visai sarežģītas un sociālā dienesta darbiniekiem nepieciešamas papildus zināšanas finansu jomā. Tādejādi ir palielināts pašvaldību sociālo dienestu darba apjoms, turpretī pašvaldības budžets un arī atalgojums ir samazinājies,” norāda Gints Šķenders.
Diskusiju rezultātā G.Šķenders un B.Rozentāle pauda pārliecību, ka šī jautājuma risināšanā jāsadarbojas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Veselības un Labklājības ministrijām un pašvaldībām.
Cēsu klīnikas direktora vietniece finanšu jautājumos Iveta Ozoliņa pastāstīja, ka lai paātrinātu šādu izziņu saņemšanu, Cēsu klīnikas sociālais darbinieks sadarbībā ar attiecīgā novada sociālo darbinieku sagādā izziņu tajā laikā, kamēr pacients atrodas slimnīcā.
Iepazīstoties ar slimnīcas struktūru, pakalpojumiem un telpām ministre secināja, ka slimnīcas šajā laikā risina sociāla rakstura problēmas. Tagad vecāki arvien biežāk labprāt ievieto bērnus slimnīcas stacionārā arī ar tādām slimībām, ko agrāk mēdza ārstēt mājas apstākļos.
Cēsu klīnikā šobrīd strādā 276 darbinieki, no kuriem 63 ir ārsti. Klīnika ir viens no lielākajiem darba devējiem Cēsu novadā. Līdz ar Limbažu, Smiltenes un Siguldas stacionāru slēgšanu, kopš pērnā gada septembra pieaudzis slimnīcas pacientu skaits. Cēsu klīnikā pieejama 24 stundu neatliekamā medicīniskā palīdzība, tajā ir bērnu, terapijas, neiroloģijas, dzemdību un ginekoloģijas, ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas. Klīnikā pieejams dienas stacionārs, dažādas diagnostikas un mājas aprūpes pakalpojums. Klīnikas attīstībā pēdējo sešu gadu laikā ieguldīti vairāk kā 2,6 miljoni latu. Tās attīstības plāni paredz veidot Cēsu un Madonas slimnīcu apvienību. Jau ziņots, ka kopš pērnā gada 1.decembra slimnīca apvienojusies ar Cēsu veselības aprūpes centru, kas tagad klīnikas struktūrā ir kā atsevišķa struktūrvienība.
Vizītes sākumā ministre teica atzinīgus vārdus par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Cēsu klīnikas un pašvaldības sadarbību, kā arī apskatīja Cēsu brigādēm piešķirto medicīnisko aprīkojumu, kas būtiski paplašina neatliekamās palīdzības sniegšanas iespējas. |
