Ministru kabinets otrdien, 9.martā, atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna iesniegto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030.gadam (Latvija 2030) projektu. Turpmākās diskusijas par Latvijas izaugsmes mērķiem 20 gadu perspektīvā notiks Saeimā, kurai būs jāpieņem gala lēmums par stratēģijas apstiprināšanu.
Atzinīgi novērtējot ekspertu paveikto un plašo sabiedrības līdzdalību stratēģijas izstrādes procesā, ministrs E.Zalāns akcentē: „Latvija 2030sniedz iespēju vienoties par to, kādā Latvijā vēlamies dzīvot un kādi lēmumi jāpieņem jau šodien, lai rīt mēs varētu dzīvot labāk. Stratēģijas uzdevums ir iezīmēt valsts attīstības vadlīnijas, un no mums būs atkarīgs, vai izvēlēsimies dzīvot, strādāt un domāt „pa vecam” vai būsim gatavi mainīties, meklēt jaunus risinājumus un īstenot drosmīgus mērķus”.
Diskusijas par Latvija 2030 izvirzītajiem mērķiem un rīcības virzieniem tiks turpinātas Saeimā. Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija paredzējusi rīkot astoņas tematiskās diskusijas, aicinot tajās piedalīties attiecīgo nozaru ekspertus, valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus, nevalstiskās organizācijas. Viens no šo diskusiju mērķiem ir vienoties par mehānismu sekmīgai Latvija 2030 īstenošanai.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija apkopo galvenos valsts un sabiedrības ilgtermiņa uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi – līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Stratēģijā eksperti piedāvā risinājumus, kā vislabākajā veidā izmantot un lietot Latvijas nacionālās bagātības – cilvēka, kultūras, ekonomisko, sociālo, dabas un vietas kapitālus. Līdztekus mērķiem un risinājumiem to sasniegšanai, stratēģija ir papildināta ar indikatoriem jeb rezultātiem, kas jāsasniedz īstenojot piedāvātos mērķus.
„Latvija 2030.gadā būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens cilvēks varēs justies drošs, lepns un piederīgs Latvijai, šeit ikviens varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.
Latvija - mūsu mājas - zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā,” – šādi eksperti vienojušies formulēt Latvijas izaugsmes mērķi ilgtermiņā. Iezīmējot Latvijas ilgtspējīgas attīstības galvenos rīcības virzienus tuvākajiem 20 gadiem, stratēģija vēršas pie dažādām sabiedrības grupām – iedzīvotājiem, mājsaimniecībām, valsts pārvaldes un privātā sektora. Apzinot globālās attīstības tendences un izaicinājumus, Latvija 2030 iesaka risinājumus efektīvai un ilgtspējīgai kultūras, dabas, ekonomikas un sociālā kapitāla izmantošanai, jo īpaši izceļot Latvijas pamatvērtību – cilvēku.
Stratēģijas pirmā prioritāte ir Latvijas kultūras telpas attīstība, jo stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās vērtībās. Tā vieno un saliedē sabiedrību jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst arī pasaulē.
Latvija 2030 pievēršas arī tādiem jautājumiem kā Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošana, kas nosaka nepieciešamību saglabāt cilvēkkapitāla vērtību un palielināt tā produktivitāti. Eksperti akcentē, ka investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, tai skaitā mazinot nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, sekmējot līdzdalību darba tirgū, uzlabojot veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības pakalpojumus un efektivitāti.
Latvija 2030 aicina īstenot paradigmas maiņu izglītībā. Kvalitatīva, visa mūža garumā pieejama un uz radošumu orientēta izglītība ir 21. gadsimta nepieciešamība – tā ļauj reaģēt uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem un ir viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai, secināts stratēģijā.
Tāpat eksperti akcentē nepieciešamību pēc inovatīvas, ekoefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas, kuras centrā jābūt uzņēmībai un uzņēmējdarbību atbalstošai videi. Latvijas dabas resursu vērtība un dabiskās vides pieejamība sniedz unikālu iespēju attīstīt „zaļo” ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu, veidot un saglabāt Latvijas kā „zaļas” valsts tēlu – valsts starptautiskās atpazīstamības būtisku sastāvdaļu.
Līdzās dabas kapitālam šobrīd nepietiekami novērtēts un izmantots ir arī Latvijas vietas kapitāls. Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, apdzīvojuma struktūra un sasniedzamība var kļūt par svarīgu valsts attīstības un konkurētspējas priekšrocību. |
